Vēsture

Pasaulē

Baptisti (gr. baptizein ‘iemērkt ūdenī, kristīt’) kā kristietības konfesija pasaulē ir pazīstama kopš 1609. gada, kad Nīderlandē tika nodibināta pirmā baptistu draudze. No Nīderlandes baptisms izplatījās Anglijā (1612) un nedaudz vēlāk Amerikā (1639), kur kļuva par vadošo kristīgo konfesiju.

Latvijā

 Latvijā baptistu draudžu darbs iesākās ar ga­rīgu meklējumu un esošo vērtību pārvērtēšanas laiku 1847.gadā. Pirmais, kas uzpūta dzirksteli jaunās atziņas ticības liesmai, bija Ziru skolotājs A. Hamburgers. Garīgajos meklējumos noskaidrojās arī jautājums par bībelīgo pagremdi. 1860. gada 2. sep­tembrī Mēmeles (tag. Klaipēda) baptistu draudzes dievnamā pagremdējot tika kristīti 9 latvieši. Šo datumu uzskata par Latvijas baptistu draudžu vēstures sākumu. 1861. gada 22. septem­bra naktī Ziru (Užavas) upē pirmā Mēmeles brauciena dalībnieks sludinātājs un vēlākais Kurzemes draudžu bīskaps (1866-74) Adams Gertners (1829—1875) izdarīja pirmo kristību darbu Latvijā, pagremdējot 72 cil­vēkus. Jaunā kustība tika vajāta, tās piekritējus izdzina no mājām, lika cietumos, aplika ar naudas sodiem, tomēr nekas nespēja ticību apslāpēt.

Pāvila draudzes izcelšanās

Jaunliepājas baptistu draudze, kurā kalpoja Jānis Kūlbergs un Ernests Fridrihsons,  1890. gadā iesāka evaņģelizāciju Vecliepājā. 1891. gadā kopīgi ar vācu baptistu draudzi pilsētas centrā tika nomātas telpas. No tuvākas un tālākas apkaimes šeit pulcējās pēc Dieva vārda izslāpušie. Dziedāja koris, bet bērni apmeklēja svētdienas skolu. Vecliepājas draudzīte tolaik bija viens no Jaunliepājas draudzes atzariem.

Drīz vien latviešu draudze izlēma Vecliepājas būvēt paši savu lūgšanu namu. Tika izraudzīta piemērota vieta, saziedota nauda un iegādāts zemesgabals. Tomēr būvatļauja pienāca tikai pēc sludinātāja E. Fridrihsona aiziešanas mūžībā (1893.gadā).

1894. gadā Vecliepājas draudzes jaunievēlētais sludinātājs Pēteris Sāmitis atsevišķi no Jaunliepājas draudzes noturēja Svēto vakarēdienu, kas iezīmēja jaunās draudzes atdalīšanos no savas mātes draudzes. Tika uzsākta arī ilgi gaidītā baznīcas būvniecība, ko pabeidza 1895.gadā. Dažus gadus vēlāk Vecliepājas draudze izraudzījās sev jaunu vārdu, turpmāk dēvējot sevi par Pāvila draudzi.

Sagatavots pēc dr.teol. Ilmāra Hirša,

sadaļa Pāvila draudze pēc Kārļa Dekšņa