Mēs ticam ka:
Dievs. Visu lietu pirmcēlonis, visa redzamā un neredzamā Radītājs, kura izzināšana cilvēkam ir iespējama tikai caur Viņa paša dievišķo atklāsmi.
Jēzus Kristus. Dieva Dēls, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, nodzīvojis absolūti bezgrēcīgu dzīvi un miris pie krusta cilvēku grēku dēļ. Dievs Jēzu Kristu ir uzmodinājis no mirušajiem un paaugstinājis savā godībā, no kurienes Viņš ar Dieva dotu varu reiz nāks tiesāt dzīvus un mirušus.
Svētais Gars. Dieva sevis atklāsme, Trīsvienības trešā persona. Svētais Gars dod cilvēkam spēku dzīvot svētu dzīvi, liecināt par Jēzu Kristu un pasargāt ticību uz Viņu. Katram, kas ir piedzimis no augšienes, Svētais Gars piešķir īpašu Svētā Gara dāvanu. Visas Svētā Gara dāvanas ir vienlīdz nozīmīgas, dotas kalpošanai un nevienai dāvanai nav ierādāma īpaša vieta un nozīme pārējo vidū.
Bībele. Rakstītais, dzīvais Dieva Vārds; ticības atziņas vienīgais avots un mēraukla; kristieša un draudzes dzīves un mācības autoritāte un norma.
Cilvēks. Katrs cilvēks pēc savas būtības ir grēcinieks un kā tāds ir pakļauts taisnīgā Dieva sodam, un nolemts mūžīgai pazušanai.
Glābšana. Dievs savā mīlestībā nesoda cilvēku par viņa grēku, kā to prasa Dieva taisnība, bet, uzkraujot cilvēka grēkus savam Dēlam Jēzum Kristum un liekot Viņam saņemt sodu cilvēka vietā, paver cilvēkam ceļu atpakaļ pie Dieva, dodot iespēju satvert mūžīgo dzīvību. Šī Dieva žēlastības piedāvājuma pieņemšana, ko sauc par jaunpiedzimšanu jeb piedzimšanu no augšienes, ir iespējama caur grēku nožēlu un ticību uz Jēzu Kristu un ir katra cilvēka personīgs piedzīvojums.
Kristība. Liecība piedzimšanai no augšienes. Kristīt var tikai tos, kuri ir piedzimuši no augšienes un apzināti un brīvprātīgi grib tikt kristīti. Kristība notiek, pagremdējot kristāmo ūdenī.
Vispārējā priesterība. Katram cilvēkam ir tiesības personiski tuvoties Dievam un darīt to bez jebkādas citas starpniecības kā vien caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.
Draudze. Katrs ticīgais ir tiesīgs izvēlēties sev draudzi, kurā kopt un veidot savu garīgo dzīvi. Draudzes uzdevums ir Dieva pagodināšana, ko tā īsteno caur liecību, kalpošanu un sadraudzību. Ar Dieva pagodināšanu ir jāsaprot ne tikai dievkalpojumu vai lūgšanu formas, bet arī kristīgā atziņa un ētika.
Mūsu praktiskā dzīve:
Morāli skaidra dzīve. Baptisti vienmēr konsekventi ir akcentējuši morālās dzīves skaidrību ģimenē, ikdienas darbā un sabiedriskajās attiecībās. Morālās dzīves vadlīnijas nosaka Bībelē izteiktās atziņas, novēršanās no grēka un ļaunuma. Tāpēc baptisti allaž iestājas pret alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju, homoseksuālismu, azarta spēļu vietu apmeklēšanu, ārpuslaulības dzimumsakariem un tamlīdzīgām parādībām kā tikumības un morāles graujošākajiem faktoriem.
Vienkāršota dievkalpojuma liturģija. Baptisti ir centušies glābšanas vēsti pasludināt un savus dievkalpojumus noturēt visiem cilvēkiem saprotamā veidā, kā rezultāts ir vienkāršota, cilvēkam pietuvināta dievkalpojuma liturģija.
Evaņģelizācija. Baptisti visos laikos kā vienu no svarīgākajiem kristieša un draudzes uzdevumiem ir uzskatījuši Jēzus Kristus misiones pavēli. Mīlot pazudušos grēciniekus, visi kristieši ir atbildīgi par evaņģēlija vēsts izplatīšanu visos iespējamos veidos. Viena no darba prioritātēm vienmēr ir bijusi jaunu draudžu dibināšana.
Konsekventa apziņas un reliģijas brīvības ievērošana. Katrs cilvēks pats ir tiesīgs noteikt savu attieksmi pret Dieva piedāvāto žēlastību.
Muzikālā kalpošana. Kori un muzicēšana ir noturīga baptistu draudžu tradīcija.
Sociālā kalpošana baptistu uztverē un praksē ir viens no ticības dzīves veidojumiem.
Kristietis sabiedrībā un valstī. Draudzes un tās locekļu attieksme pret valsti un tās likumiem ir lojāla. Kristieša attiecībām ar citiem cilvēkiem ir jāatbilst Svēto Rakstu prasībām un jāpamato mīlestībā uz citiem cilvēkiem, cienot viņu brīvību.
Draudžu kopdarbs. Neskatoties uz draudžu autonomiju, draudzes meklē un atrod kopdarbību draudžu savienībā, cenšoties realizēt sadraudzību kā vienu no kristietības lielākajiem principiem.
Sagatavots pēc dr.teol. Ilmāra Hirša